Veselības un darbspēju
ekspertīzes ārstu
valsts komisija

Informācija speciālistiem par pilnveidoto invaliditātes noteikšanas procesu no 2015.gada 1.janvāra

Invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveide

Invaliditātes likuma 6.panta trešās daļas 1.punkts nosaka, ka no 2015.gada 1.janvāra personām no 18 gadu vecuma līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamajam vecumam tiks izvērtēs funkcionēšanas ierobežojums un tā pakāpe, un noteikts darbspēju zaudējums procentos un invaliditātes grupa.

Saskaņā ar Invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikas pamatnostādnēm 2005. – 2015. gadam invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikas mērķis ir mazināt risku kļūt par invalīdiem personām ar draudošu invaliditāti, pilnveidot valsts sociālās aizsardzības sistēmu personām, kurām invaliditāte ir noteikta, tādējādi mazinot viņu sociālās atstumtības risku.

Viens no rīcības virzieniem politikas mērķu un rezultātu sasniegšanai ir invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveide, pielietojot mūsdienīgu, starptautiskajai praksei atbilstošu invaliditātes noteikšanas metodiku, kura bez veselības stāvokļa novērtēšanas paredzētu arī funkcionēšanas novērtējumu saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskajā veselības un nespējas klasifikācijā noteiktajiem principiem.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 25.augusta noteikumu Nr.681 “Noteikumi par darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.4.1.2.1.apakšaktivitāti “Darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošana” 3.punktu aktivitātes mērķi sasniedz, īstenojot šo noteikumu 5.punktā minētās atbalstāmās darbības un izpildot iznākuma rādītāju – izveidota un ieviesta uz darbspēju, funkcionālo traucējumu un individuālo vajadzību novērtēšanu balstīta invaliditātes noteikšanas sistēma.

Lai sasniegtu minētās aktivitātes mērķi, VDEĀVK īstenoja Eiropas Sociālā fonda projektu “Darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošana” (turpmāk – projekts). Saskaņā ar projekta īstenošanas laikā gūtajām atziņām invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveidošana notiek divos posmos:

  • Pirmajā posmā (01.01.2010. līdz 30.09.2013.) ir izstrādāta personas veselības funkcionālo spēju un vispārējo darbspēju novērtēšanas sistēma, kura tiek ieviesta no 01.01.2015,
  • Otrajā posmā (01.01.2014. līdz 31.12.2014.) tiek izstrādāta profesionālo darbspēju vērtēšanas sistēma, kuras ieviešana būs atkarīga no invaliditātes noteikšanas pamatnostādnēm 2016. – 2022.gadam.

Personas veselības, funkcionālo spēju un vispārējo darbspēju novērtēšanas sistēma paredz novērtēt ne tikai personas veselības, bet arī funkcionālo stāvokli, šajā sakarā izmantojot jaunu metodiku, kā arī vispārējo darba spēju zaudējumu atbilstoši funkcionēšanas ierobežojuma pakāpei.

Papildus tam, izstrādāts un pieejams apjomīgs metodiskais materiāls ģimenes ārstiem un speciālistiem, kas palīdzēs labāk novērtēt veselības traucējumu sekas un sekmēs kvalitatīvāku nosūtījumu sagatavošanu VDEĀVK.

Invaliditātes ekspertīzes process

Invaliditātes politikas pamatā Latvijā ir 2010.gada 20.maijā pieņemtais Invaliditātes likums, kura mērķis ir novērst vai mazināt invaliditātes risku personām ar prognozējamu invaliditāti un mazināt invaliditātes sekas personām ar invaliditāti. Galvenā valsts pārvaldes iestāde personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju politikas jomā ir Labklājības ministrija, kura darbojas saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu un Ministru kabineta 2004.gada 27.janvāra noteikumiem Nr.49 „Labklājības ministrijas nolikums”.

Saskaņā ar Invaliditātes likumu:

  • Prognozējama invaliditāte ir slimības, vai traumas radīti funkcionēšanas ierobežojumi, kas gadījumā, ja netiek sniegti nepieciešamie ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumi, var būt par iemeslu invaliditātes noteikšanai,
  • Invaliditāte ir ilgstošs vai nepārejošs ļoti smagas, smagas vai mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, kas ietekmē personas garīgās vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā.

Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju ekspertīzi Latvijas Republikā veic Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (turpmāk – VDEĀVK), kas ir Labklājības ministrijas padotības valsts pārvaldes iestāde. Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju ekspertīzi veic VDEĀVK ārsti eksperti. Novērtējumu un savus secinājumus ārsts eksperts apraksta ekspertīzes aktā VDEĀVK valsts informācijas sistēmā “Invaliditātes informatīvā sistēma”. Balstoties uz ekspertīzes aktu, VDEĀVK amatpersona pieņem lēmumu par prognozējamo invaliditāti, vai invaliditāti un darbspēju zaudējumu, kā arī medicīniskajām indikācijām noteiktu valsts sociālo pabalstu un pakalpojumu saņemšanai.

Prognozējamas invaliditātes ekspertīzi veic personai, kuras pārejošā darbnespēja un (vai) nepārtraukta ārstēšana turpinās 26 nedēļas, ja personai ir būtiski slimības vai traumas radīti funkcionēšanas ierobežojumi, kuri vēl nav uzskatāmi par pietiekami stabiliem un nemainīgiem nākamo sešu mēnešu laikā. Lai veiktu prognozējamas invaliditātes ekspertīzi, persona iesniedz komisijā iesniegumu, ģimenes vai ārstējošā ārsta sagatavotu individuālo rehabilitācijas plānu un darbnespējas lapu B, ja tāda ir izsniegta.

Invaliditātes un darbspēju ekspertīzi veic personai ar fiziskās vai garīgās veselības traucējumiem, kuru dēļ tā nepārtraukti ārstējusies vismaz sešus mēnešus pirms ekspertīzes veikšanas dienas, tai ir radušies stabili funkcionēšanas ierobežojumi un to apliecina medicīniskie dokumenti. Lai veiktu invaliditātes un darbspēju ekspertīzi, personai jāiesniedz VDEĀVK iesniegums, Funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketa, kā arī sava ģimenes vai ārstējoša ārsta Nosūtījums uz VDEĀVK.

Invaliditātes ekspertīzes pilnveides pamatojums: pāreja no medicīniskā un sociālo modeli

Invaliditātes politiku Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) nosaka 2011.gada jūnijā Eiropas Savienības (ES) Padomes apstiprinātā Eiropas Invaliditātes stratēģija 2010-2020 un ar minēto stratēģiju saistītais Rīcības plāns.

Eiropas Invaliditātes stratēģijas 2010-2020 galvenais mērķis ir veicināt Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanu, un tā nosaka astoņas galvenās darbības jomas, lai:

  1. nodrošinātu preču, pakalpojumu, ieskaitot sabiedriskos pakalpojumus, un tehnisko palīglīdzekļu pieejamību personām ar invaliditāti;
  2. panāktu pilnīgu personu ar invaliditāti līdzdalību sabiedrībā: ļaujot personām ar invaliditāti baudīt visas ES pilsonības priekšrocības, atceļot administratīvos un attieksmes šķēršļus, nodrošinot kvalitatīvus sociālos pakalpojumus, tai skaitā asistenta pakalpojumus;
  3. izskaustu Eiropas Savienībā diskrimināciju invaliditātes dēļ;
  4. iedrošinātu personas ar invaliditāti pelnīt iztiku atvērtā darba tirgū;
  5. veicinātu iekļaujošu izglītību un mūžizglītību skolēniem un studentiem ar invaliditāti;
  6. veicinātu pienācīgus dzīves apstākļus personām ar invaliditāti, izmantojot sociālās drošības politikas;
  7. veicinātu personu ar invaliditāti vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un citiem pakalpojumiem;
  8. veicinātu personu ar invaliditāti tiesības ES kopējo darbību jomās.

Ar Eiropas Invaliditātes stratēģiju 2010-2020 saistītais Rīcības plāns norāda konkrētas Eiropas Komisijas plānotās darbības līdz 2015.gadam. Rīcības plāns ES politikā un pasākumos ievieš prioritāšu struktūru atbilstīgi invalīdu situācijas un vides attīstībai. Reizi divos gados Eiropas Komisija (turpmāk – EK) sagatavo ziņojumu par vispārējo invalīdu stāvokli, kas kalpo par pamatu šo prioritāšu noteikšanai. Tas arī palīdz dalībvalstīm un iesaistītajām pusēm veidot savus rīcībpolitikas dokumentus invaliditātes jomā.

Eiropā un pasaulē pēdējā desmitgadē pasaulē notiek pāreja no invaliditātes individuālas un medicīniskas perspektīvas uz strukturālu un sociālu perspektīvu. Šis process ir aprakstīts kā pāreja no medicīniskā modeļa uz sociālo modeli, kurā invaliditāte tiek raksturota nevis kā iedzimta vai iegūta personu raksturojoša pazīme, ko izraisa slimība, negadījums vai kāds cits veselības stāvokli ietekmējošs faktors, ko var mazināt veicot medicīnisku iejaukšanos, bet gan kā personas fiziskās un sociālās vides (t.sk. ēku plānojums, sabiedriskā transporta sistēma, sabiedrības uzskati, utt.) mijiedarbības rezultāts, kurš var novest vai noved pie personu ar invaliditāti diskriminācijas sabiedrībā.  uztverta vairāk kā ietekme uz sabiedrību (sabiedrības nespēja nodrošināt samērīgas iespējas), nevis viņu pašu ķermeņu nevarība.

Lai gan pastāv atšķirības starp Eiropas Savienības valstu  sociālās  apdrošināšanas sistēmām un invaliditātes noteikšanas shēmām, tomēr vienojošais ir tas, ka visas valstis pēdējo 15 gadu laikā ir veikušas vai turpina veikt izmaiņas savās invaliditātes pensiju shēmās, vairāk akcentējot personas spējas nopelnīt, izmantojot atlikušās darbspējas un mazinot tieši medicīnisko kritēriju lomu, kā arī precīzāku atbildības sadalījumu starp sociālās apdrošināšanas un veselības aprūpes institūcijām un starp ārstējošiem ārstiem un invaliditāti nosakošajām amatpersonām.

Tāpat arī vērojama nepārprotama tendence censties panākt virzību uz personu ar funkcionāliem ierobežojumiem integrāciju sabiedrībā un pirmkārt reintegrāciju darbā, šim nolūkam veicot savlaicīgus, koordinētus un mērķtiecīgus ilgstošas darba nespējas profilakses pasākumus (rehabilitācija, agrīna iejaukšanās slimības pabalsta saņemšanas laikā), kā arī turpinot aktīvus profesionālās rehabilitācijas pasākumus invaliditātes laikā.

Dzeltena Black Normāls