Veselības un darbspēju
ekspertīzes ārstu
valsts komisija

Invaliditātes ekspertīze un lēmuma pieņemšana

Prognozējama invaliditāte

Prognozējama invaliditāte ir slimības vai traumas radīti funkcionēšanas ierobežojumi, kas gadījumā, ja netiek sniegti nepieciešamie ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumi, var būt par iemeslu invaliditātes noteikšanai.

Prognozējamu invaliditāti nosaka, ja apstiprinās visi šādi kritēriji:

  • Pārejoša darbnespēja un (vai) nepārtraukta ārstēšana turpinās 26 nedēļas, ko apliecina ārstējošā ārsta izsniegtie dokumenti;
  • Personai ir būtiski slimības vai traumas radīti funkcionēšanas ierobežojumi, kuri vēl nav uzskatāmi par pietiekami stabiliem un nemainīgiem nākamo sešu mēnešu laikā;
  • Ārstējošā ārsta sagatavotajā individuālā rehabilitācijas plāna projektā ir norādīti:
    • veiktie ārstēšanas un rehabilitācijas pasākumi hronoloģiskā secībā;
    • paredzētie ārstēšanas pasākumi;
    • pamatojums turpmākās medicīniskās rehabilitācijas nepieciešamībai;
    • ārstēšanas un medicīniskās rehabilitācijas laikposmi un termiņi;
    • ārstēšanās un rehabilitācijas pasākumu prognozējamie rezultāti.

Lai veiktu prognozējamas invaliditātes ekspertīzi, persona iesniedz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā:

  1. Personīgi, elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu vai izmantojot e-pakalpojumu vai nosūta pa pastu iesniegumu;
  2. Ģimenes vai ārstējošā ārsta sagatavotu individuālo rehabilitācijas plānu;
  3. Darbnespējas lapu B, ja tāda ir izsniegta.

Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas ārsts eksperts novērtē personai diagnosticētos veselības traucējumus un funkcionēšanas ierobežojumus, kā arī individuālajā rehabilitācijas plānā paredzētos pasākumus, to veikšanas termiņus un sasniedzamos rezultātus. Novērtējumu un savus secinājumus ārsts eksperts apraksta ekspertīzes aktā.

Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas amatpersona pieņem lēmumu par prognozējamas invaliditātes noteikšanu un tās termiņu, kā arī apstiprina ārsta sagatavoto individuālo rehabilitācijas plānu.

Invaliditāte

Invaliditāte ir ilgstošs vai nepārejošs ļoti smagas, smagas vai mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, kas ietekmē personas garīgās vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā.

Personai līdz 18 gadu vecumam invaliditāti nosaka bez iedalījuma grupās. Personām no 18 gadu vecuma līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamajam vecumam nosaka:

  • I invaliditātes grupu, ja darbspēju zaudējums ir 80—100 procentu apmērā, — ļoti smaga invaliditāte;
  • II invaliditātes grupu, ja darbspēju zaudējums ir 60—79 procentu apmērā, — smaga invaliditāte;
  • III invaliditātes grupu, ja darbspēju zaudējums ir 25—59 procentu apmērā, — mēreni izteikta invaliditāte.

Personām pēc valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas, nosaka I invaliditātes grupu — ļoti smaga invaliditāte, II invaliditātes grupu — smaga invaliditāte vai III invaliditātes grupu — mēreni izteikta invaliditāte.

Invaliditāti (personām līdz 18 gadu vecumam, darbspējas vecumā, valsts vecuma pensijas vecumā) un darbspēju zaudējumu (personām darbspējas vecumā) nosaka, novērtējot veselības traucējumus un to smagumu, kā arī personas funkcionālās spējas un to ierobežojumu

Lai veiktu invaliditātes un darbspēju ekspertīzi, persona iesniedz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā:

  1. Personīgi, elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu vai izmantojot e-pakalpojumu vai nosūta pa pastu iesniegumu;
  2. Ārsta sagatavotu nosūtījumu uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju (veidlapa Nr.088/u);
  3. Funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketu, ja ekspertīze jāveic personai no 18 gadu vecuma;
  4. Darbnespējas lapu B, ja tāda ir izsniegta;
  5. Citus dokumentus, ja ārsts vai pati persona uzskata, ka tie ir nepieciešami ekspertīzei.

Personai, kurai noteikta invaliditāte vai darbspēju zaudējums, ir tiesības lūgt veikt atkārtotu invaliditātes un darbspēju ekspertīzi jebkurā laikā, ja personas funkcionālais stāvoklis ir būtiski pasliktinājies un ir uzskatāms par stabilu.

Ja ārsta eksperta rīcībā ir pietiekoša informācija un tā nav pretrunīga, no 2015.gada 1.janvāra invaliditātes un darbspēju ekspertīzi Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas ārsts eksperts veic bez personas klātbūtnes.

Ārsts eksperts izvērtē nosūtījumu uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju, personas funkcionālo spēju pašnovērtējumu, novērtē personas veselības traucējumus un to smagumu, kā arī personas funkcionālās spējas un to ierobežojumu, pārbauda sociālā darbinieka aizpildīto „Personas ikdienas aktivitāšu un vides novērtējuma anketu” (ja tāda iesniegta), vērtējuma rezultātus un izdarītos secinājumus aprakstot ekspertīzes aktā.

Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas amatpersona pieņem lēmumu un nosaka:

  • Bērniem līdz 18 gadu vecumam – invaliditāti un invaliditātes termiņu;
  • Personai no 18 gadu vecuma līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai – invaliditātes grupu un darbspēju zaudējumu procentos, kā arī invaliditātes cēloni un termiņu;
  • Personām pēc valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas – invaliditātes grupu, kā arī invaliditātes cēloni un termiņu.

Lēmuma apstrīdēšana

Lēmumu var apstrīdēt Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas vadītājam viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas vadītāja lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā.

Dzeltena Black Normāls